Ieteicamais ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta samazinājums par 5% ir “vislabākais iespējamais piedāvājums” lauksaimniecībai, sacīja Frenks Bollens, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta (DG AGRI) budžeta vadības direktors.
Pagājušā gada jūnijā Eiropas Komisija iesniedza tiesību aktu priekšlikumus par KLP laikposmam pēc 2020. gada, kuru mērķis ir padarīt kopējo lauksaimniecības politiku “jutīgāku” pret pašreizējām un nākotnes problēmām, tostarp klimata izmaiņām un paaudžu atjaunošanu, vienlaikus “turpinot sniegt atbalsts "Eiropas lauksaimniekiem.
Šajos priekšlikumos iekļauts finansējuma samazinājums par 5% Eiropas Savienības kopējai lauksaimniecības politikai, ņemot vērā mazākās dalībvalstu iemaksas KLP budžetā pēc Brexit.
Paredzams, ka Lielbritānijas iziešana no Eiropas Savienības atstāj deficītu 12 miljardu eiro apmērā kopējā ES gada budžetā, no kura 40% nonāk KLP pamatiniciatīvā (365 miljardi eiro nākamās KLP laikā no 2021. līdz 2027. gadam).
Ierosinātie budžeta samazinājumi rodas arī, atjaunojot dalībvalstu prioritātes citās jomās, piemēram: drošība; aizsardzība; un migrācija.
Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta budžeta vadības nodaļas vadītājs sacīja: "Brexit ir nenoliedzams jautājums, kas jāņem vērā - un komisijai vajadzēja nodrošināt finansējumu vairākām citām politikas jomām un jomām, kurām nākotnē būs nepieciešama nauda."