Bavārijas Valsts lauksaimniecības pētījumu centrs pēta, kā govis var kļūt draudzīgākas klimatam.
Liellopi Augšbavārijā ir daļa no vācu pētījumu projekta, kura mērķis ir radīt klimatam draudzīgu govi.
Katrs liellops dienā saražo no 500 līdz 800 g metāna, kas saskaņā ar Federālās vides aģentūras aprēķiniem būs tikpat kaitīgs klimatam, it kā standarta Euro 5 automašīna nobrauktu 4 tūkstošus km.
Profesora Spīķeru komanda izmanto pārtiku dažādos eksperimentos atkal un atkal, svari mēra tā patēriņu, un piena ražošanu uzrauga slaukšanas salonā.
Tādējādi jāatrod govs, kas ražo vismazāk metāna. To izmantos selekcijā. Profesoram jau ir skaidrs, ka simmental - no vides piesārņojuma viedokļa - ir daudz efektīvāks nekā melnbaltās govis, jo tēviņus var barot, un arī govis ražo ievērojami vairāk gaļas. Pēc viņa domām, klimatam neitrāla govs joprojām ir utopiska.
Govs 1 minūtes laikā veic apmēram 100 košļājamo kustību.
Liellopu metāns un gremošanas process ir tikai viena daļa no mājlopu klimata problēmas, turpina eksperts. Vēl svarīgāks ir jautājums par to, no kurienes nāk lopu, cūku un mājputnu barība. Sojas pupās iesētās zemes dramatiski pasliktina oglekļa nospiedumu. Turklāt mājlopi ir lielākais atmežošanas faktors pasaulē.
Lai novērstu augsnes pārmērīgu mēslošanu, zinātnieki paļaujas uz šķidro kūtsmēslu un cieto kūtsmēslu izmantošanu biogāzes iekārtā. Tajā tiks izmantotas gāzes, un vērtīgās barības vielas, piemēram, slāpeklis un fosfors, ir pilnībā saglabājušās.
- Iepriekš ziņojām, ka Krievijā aug liellopu audzēšana.
- Mēs arī rakstījām, ka Ukrlandfarming šogad nepalielinās liellopu skaitu.
- Liellopu skaits Čečenijas Republikas lauksaimniecības uzņēmumu aktīvos pēdējā gada laikā ir palielinājies.
- Lauksaimnieki-uzņēmēji un Doņeckas un Luganskas apgabalu lauksaimniecības uzņēmumu īpašnieki no valsts budžeta saņems subsīdijas liellopu uzturēšanai un audzēšanai.