Sākot ar 2020. gada 1. janvāri Argentīnā augļu ražotājiem jāievēro laba lauksaimniecības prakse (BPA). Un no 2021. gada sākuma tāda pati piespiešana stāsies spēkā dārzeņu ražotājiem.
Galvenās BPA prasības ietver fitosanitāro produktu obligātu izmantošanu, ko apstiprinājis Senasa (Nacionālais lauksaimniecības un pārtikas kvalitātes un veselības dienests) to oriģinālajā iepakojumā un noteiktām kultūrām.
Ir svarīgi ievērot arī produktu uzglabāšanas noteikumus. Lai to izdarītu, izmantojiet speciāli aprīkotu noliktavu, kas ir aizslēgta. Tam vajadzētu atrasties atsevišķi no vietām, kur raža tiek ražota, apstrādāta vai konservēta.
Tas ir nepieciešams, lai izvairītos no produkta piesārņojuma. Organiskie mēslojumi, piedevas un substrāti, kas iegādāti no trešajām personām, jāreģistrē Senasā.
Argentīnas bioloģisko graudu augļu ražotāji ieņēma vadošo vietu eksportētāju vidū uz Eiropas Savienības tirgiem. Valsts katru gadu uz Eiropas tirgiem nosūta 30 tūkstošus tonnu bioloģisko ābolu un bumbieru, un bioloģiskās lauksaimniecības platība ir lielākā pasaulē un pārsniedz 3 miljonus hektāru.
Ja ķīmiskās vielas ražo atbildīgā persona, tās ir jāapstrādā, jākompostrē vai kā citādi jāaizsargā, lai mazinātu risku veselībai.
Ražotājiem vajadzētu būt arī tehniskā speciālista palīdzībai, kas konsultētu par BPA ieviešanu.
Tieša runa: “Laba lauksaimniecības prakse ir vērsta uz ražošanas procesu vides, ekonomisko un sociālo ilgtspējību, kas palīdz uzlabot pārtikas un nepārtikas preču kvalitāti un drošību,” sacīja Senas Vides pārvaldības departamenta darbinieks.
- Kartahenas Politehniskās universitātes (UPCT) pētnieku komanda ir izstrādājusi aktīvu trauku, kas var pagarināt tajā esošo dārzeņu glabāšanas laiku par vairāk nekā 40%, ievērojami samazinot puves augļu procentuālo daudzumu.
- Jaroslavļas reģionā tika pārbaudīti jaunākie ekoloģiski drošie mēslošanas līdzekļi, kuru kulminācija bija pozitīvi rezultāti, izmantojot eksperimentus, kas tika veikti Kurdumovskoye Agricultural Holding LLC.
- Ar interesi par bioloģisko lauksaimniecību Vjetnamas Zemkopības ministrija ir izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam palielināt organisko mēslojumu īpatsvaru līdz 15%, un mājās ražoto organisko mēslojumu patēriņu no 1 līdz 3 miljoniem tonnu.