Nacionālās lauksaimniecības palātas (NAK) prezidents Balass Györfi sarīkoja apraidi ar Ungārijas lauksaimnieku grupu un kooperatīvu asociācijas prezidentu Istvanu Jēkabu par epidēmijas ietekmi uz lauksaimniecību.

Diskusijas laikā eksperti cita starpā analizēja Ungārijas lauksaimniecības stiprās un vājās puses, situāciju ar ārējām un iekšējām piegādēm un funkcionējošu tirgu nozīmi. Turklāt tika minēts sekojošais.

Ungārijā auzas vispār netiek ēst.

Dažādā mērā visi lauksaimniecības dalībnieki cieš no epidēmijas sekām. Epidēmija atklāja gan lauksaimniecības trūkumus, gan stiprās puses.

Tiek nodrošināti vietējie krājumi, galvenā uzmanība jāpievērš ārējai tirdzniecībai - izejvielu importam un rūpniecības preču eksportam.

Lauksaimniecība var nodrošināt darba vietas un iztiku bijušajiem strādniekiem darbietilpīgās nozarēs. Valsts darbinieku piesaistīšana var būt arī risinājums iespējama darbaspēka trūkuma problēmai, kas saistīta ar darbinieku pārmērību. Ungāru speciālisti, kas atgriežas no ārzemēm, var izmantot savus spēkus arī vietējā darba tirgū.

Lauksaimniecība ir izturīga pret krīzēm, un šī drošības sajūta var piesaistīt nozarē vairāk darbinieku un tādējādi arī paaugstināt lauksaimniecības prestižu.

Ir svarīgi, lai tirgi turpinātu darboties. Klientiem ir mazāka iespēja inficēties ārpus telpām nekā slēgtos veikalos. Ungārijas maizes programma nepaliks malā, jo organizācijas gaida atbalstu arī šogad.

• Ungārijas iestādes ir nopietni nobažījušās par ārstniecības augkopības attīstību valstī.
• Dažās Ungārijas pilsētās dārza atkritumu dedzināšanas periods tika ierobežots vai aizliegts vairākas nedēļas, taču dažās vietās koronavīrusa epidēmijas dēļ gaisa tīrība tika stingrāka saskaņā ar noteikumiem, un cilvēkiem tika lūgts dedzināšanas vietā izgatavot kompostu.
• Pagājušajā gadā Ungārijā pārtikas mazumtirdzniecībā lielākie ieņēmumi bija gaļai. Saskaņā ar Nīlsena sniegtajiem datiem pērn iedzīvotāji pārtikas veikalos iztērēja aptuveni 66 852 600 dolāru, kas atbilst apjoma izmaiņu pieaugumam par 1%.