Nesen Uzbekistānā notika atklāts dialogs, kas bija veltīts dekrēta “Par pasākumiem dārzkopības un siltumnīcas saimniecības turpmākai attīstībai Uzbekistānas Republikā” īstenošanai.
Pēc nozares ekspertu domām, kuri piedalījās dialogā, 2019. gada pirmajā pusē tika saražotas tonnas augļu un dārzeņu, nopelnot par tiem vairāk nekā 700 miljonus USD.
Spriežot pēc Dārzkopības un siltumnīcefekta attīstības aģentūras direktora Nasriddina Najimova vārdiem, pasaules tirgus tagad ir ļoti ieinteresēts tādās precēs kā plūmes, aprikozes un ķirši.
Saskaņā ar informāciju uz 2019. gada 1. jūliju Uzbekistānas ražotāji ārvalstu tirgum nosūtīja 50 tūkstošus tonnu aprikožu, 17 tūkstošus tonnu ķiršu, 15 tūkstošus tonnu plūmju un 8,3 tūkstošus tonnu persiku. Dārziem Uzbekistānā atvēlētās platības ir 269,5 tūkstoši hektāru. No šīs summas 118 tūkstoši ha jeb 44% ir ābeļdārzi.
Tikšanās laikā tika uzdots jautājums par ģenētiski modificētu produktu klātbūtni republikā un augu audzēšanu, ko veic vietējie lauksaimnieki un kas pārveidoti ar gēnu inženierijas palīdzību.
Kā preses konferencē sacīja Yuldash Saimnazarov, Uzbekistānas teritorijā augļos nav ĢMO, bet tie var būt dārzeņos. Nasriddins Najimovs sacīja, ka Uzbekistāna kontrolē sēklu un stādu izmantošanu ar ĢMO, kā arī uzlabo tiesību aktus šajā sakarā.