Nesen Kirovogradas reģiona iedzīvotāji arvien vairāk sūdzas par mājās pirktiem piena produktiem, kas iegādāti tirgū. Uzraudzības iestādes reģistrē plašu pārdevēju “ķīmiķu” piedevu arsenālu: veļas pulveri, antibiotikas, soda, cieti, ūdeni.
Situācijā, kad tiek samazināts liellopu skaits, kā arī ganību skaits, valsts tirgos palielinās biezpiena teles, un plūst piena upes. Šis modelis saglabājas pat ziemā, kad govis parasti pārtrauc slaukšanu.
Mājas apstākļos gatavoti piena produkti vienmēr tika uzskatīti par labākiem un dabiskākiem. Tagad situācija ir mainījusies ne uz labo pusi. Patērētājs saskaras ar izvēli: pirkt veikala produktu, kaut arī ne tik dabisku, bet aromatizētu ar neaizliegtām vielām, vai iegādāties preces tirgū, pilnībā paļaujoties uz pārdevēja sirdsapziņu.Un uzņēmīgi zemnieki un tālākpārdevēji, kuru piena produkts tikai nepievieno. Ūdens tradicionāli ir palīdzējis palielināt produktu daudzumu. Viņa ir visnekaitīgākais papildinājums. Sodu ielej pienā tā, lai to ilgāk uzglabātu. Tas arī nav ļoti biedējoši. Sliktāk ir tad, ja pienā nonāk amonjaks un antibiotikas, jo īpaši hloramfenikols, ko pievieno tam pašam mērķim. Lai pārdotu vairāk mājās gatavota biezpiena, to sajauc ar lētu siera masu. Izrādās ļoti izdevīgi, bet tikai pārdevējam.
Lauksaimnieku vidū ir daudz pieklājīgu cilvēku. Bet viņi ne vienmēr var atrast laiku, lai paši pārdotu savu produktu tirgū. Lauksaimnieki Valērijs un Olga Unrainy no Kropyvnytskyi rajona Lozovatki ciemata ierodas pie saviem klientiem, lai nedotu savus produktus vairumtirgotājiem par zemu cenu. Bet visbiežāk mājās gatavots piens nonāk pie tālākpārdevējiem, kas veic ķīmiskus eksperimentus.
2018. gadā piena rūpniecība saražoja produktus 30 miljardu UAH vērtībā. Ēnu nozarē tika saražoti produkti 9 miljardu UAH vērtībā. Vai valsts piena rūpniecībā ir kādas izredzes? Protams, jums ir jānoņem tikai šis ēnu bizness, saka Ukrainas Piensaimniecības uzņēmumu savienības direktoru padomes priekšsēdētājs Vadims Čagarovskis.